Ja jūsu īpašumā kāds koks traucē vai slimo, to būtu tik vienkārši nogāzt. Taču arī privātīpašumā esošie koki ir aizsargāti ar Dabas aizsardzības likumu, un tos nevar vienkārši nocirst. Attiecīgi dažādu federālo zemju pašvaldībām un pilsētām šeit joprojām ir pēdējais vārds. Tāpēc pieteikums koku ciršanas atļaujas saņemšanai vienmēr ir jāiesniedz pirms ciršanas, taču tas ne vienmēr tiek piešķirts.
Federālās zemes
federālās zemes un ciršanas atļauja
Visās federālajās zemēs bez izņēmuma ir jāsaņem atļauja koka ciršanai, pat ja tas notiek pašu un personīgā īpašumā. Taču ciršanas atļaujas noteikumi katrā federālajā zemē tiek regulēti atšķirīgi. Galvenais, atļaujas piešķiršana vienmēr ir ļoti atkarīga no attiecīgās federālās zemes un pašvaldības iestādes, kurai par to ir jālemj.
atšķirības starp valstīm
Diemžēl likums par koku ciršanas atļaujām Vācijā nav vienoti regulēts. Attiecīgos statūtus šim nolūkam nosaka federālās zemes un pat federālās zemes ietvaros pašvaldības un pilsētas, un tāpēc tie var būt ļoti atšķirīgi. Ja atļauju nav grūti iegūt vienā pašvaldībā, kaimiņu pašvaldībā var būt pat pavisam savādāk. Vienīgais fakts ir tas, ka pirms koka ciršanas vienmēr ir jāiegūst informācija no pašvaldības, vai ir nepieciešams pieteikums koku ciršanas atļaujas saņemšanai.
Tas vienmēr ir atkarīgs no tālāk norādītajiem aspektiem, vai koku drīkst cirst vai nē.
- Vai koks ir slims vai bīstams?
- uz to attiecas koku aizsardzības noteikumi
- Kādi ir mežu izciršanas iemesli?
- rakstiski jāsaņem pieteikums ciršanas saskaņošanai
- izmērs un koku suga
Tā kā joprojām nav vienota koka ciršanas regulējuma, pirms tam jājautā attiecīgajā pašvaldībā, kā tas izdarāms. Atļaujas izsniegšana vienmēr ir atkarīga no attiecīgās pašvaldības iestādes. Ja tiek izteikts lūgums nocirst koku, lēmums par to citā pilsētā var atšķirties no tā, kāds ir jūsu pašvaldībā.
Kad var veikt ciršanu bez atļaujas?
Atkal, dažādās valstīs tas tiek regulēts ļoti atšķirīgi. Tomēr kokus, kas vēl nav sasnieguši 60 cm stumbra apkārtmēru, parasti var cirst bez atļaujas. Uz visiem pārējiem ir jāiesniedz pieteikums. Ja neesat pārliecināts, vai drīkstat nocirst savu mazo režģa koku, jautājiet savai kopienas atbildīgajai iestādei. Tie ietver dabas aizsardzības biedrību vai mežsaimniecības biroju.
koku ciršanas atļauja
Koku ciršanas atļauja ir balstīta uz Federālā dabas aizsardzības likuma BNatSchG 14. pantu, kas nosaka, ka koka ciršana var būt iejaukšanās dabā un ainavā. Par to ir arī īpaša informācija sadaļā “Dabas aizsardzība: kompensācijas un aizstājošie pasākumi”. Piemēram, pļavu dārzu īpašnieki nedrīkst vienkārši paņemt zāģi un nocirst koku, jo uz tiem attiecas "biotopu aizsardzība un biotopu kopšana". Runājot pat par atsevišķu koku ciršanu, tiek runāts par "sugu aizsardzību". Taču regulējums ir atšķirīgs augļu kokiem privātā dārzā kā solitārs. Noteiktos apstākļos tos var arī nocirst bez atļaujas.
koku aizsardzības nolikums
Tāpēc federālajās zemēs parasti ir koku aizsardzības statūti, kas pašvaldībām un pilsētām ir jāievēro, piešķirot ciršanas atļaujas. Taču šie statūti var būt ļoti dažādi, jo tos publicē attiecīgā federālā zeme. Tāpēc pirms koka ciršanas koka īpašniekam savā pašvaldībā būtu jānoskaidro, kādam jābūt koka ciršanas atļaujas pieteikumam. Tāpēc koku aizsardzības nolikums nosaka visu koku īpašo aizsardzību, pamatojoties uz šādiem faktoriem.
- Koki nodrošina dzīvotni dažādiem dzīvniekiem
- ražot vitāli svarīgu skābekli
- kalpo klimata uzlabošanai
- filtrēt piesārņotājus un putekļus no gaisa
- nodrošināt pietiekamu gaisa mitrumu
- slāpēt troksni pilsētās
- atdzīvināt pilsētas ainavu
Atļauja koku ciršanai tāpēc tiks piešķirta, pamatojoties uz šiem faktoriem, ja valstī, kurā koku paredzēts cirst, pastāv šādi statūti, kas ne vienmēr tā ir. Bet, ja tas ir kāds jūsu dārza koks, kas varbūt ir slims vai izaudzis par lielu un var sabojāt sienu, tad var tikt dota ciršanas atļauja. Par ciršanas atļauju vienmēr ir jāmaksā, lai gan šīs izmaksas var arī pilnībā atšķirties dažādās pašvaldībās tajā pašā federālajā zemē. Tomēr apsaimniekošanas maksas ir saprātīgā diapazonā no 25,00 EUR līdz 85,00 EUR.
koku ciršanas pieprasījums
Pieteikums koku ciršanas atļaujai
Par kokiem, kas atrodas jūsu privātīpašumā, vienmēr jāiesniedz būvatļauja. Pretējā gadījumā jūs varat saņemt naudas sodu. Tā kā koka ciršanas likuma normas katrā federālajā zemē un līdz ar to arī katrā pilsētā un pašvaldībā tiek regulētas atšķirīgi, koka īpašniekam iepriekš jāinteresējas tieši pašvaldībā, kā tas šeit tiek regulēts. Dažās apdzīvotās vietās, piemēram, ja pastāv sapuvuša koka risks, to atļauts nekavējoties nocirst un tikai vēlāk iesniegt pieteikumu. Bet, lai nepārkāptu likumu, par to vajadzētu iepriekš telefoniski noskaidrot atbildīgo biroju. Būvatļaujas pieteikumā noteikti jābūt šādiem punktiem.
- Ietekmētā īpašuma plāns
- jādeklarē visi īpašumā esošie koki
- pēc koku sugām
- pēc augstuma
- pēc stumbra apkārtmēra
- vainaga apkārtmērs
- Nocērtamā koka foto
- Iemesli, kāpēc jāuzsāk nokrišņi
Iemesliem un dokumentiem jābūt pēc iespējas saturīgākiem un izsmeļošākiem ar pieteikumu, jo ātrāk un veiksmīgāk tiks izskatīts pieteikums. Taču, ja koks ir robežkoks, kas iestādīts divos īpašumos, pieteikumā jāiesaista un tam jāpiekrīt arī īpašuma kaimiņam. Citādi arī šeit ciršanas atļauja netiks piešķirta.
pārstādīšana
Parasti pēc ciršanas atļaujas piešķiršanas vienmēr jāstāda jauns koks. Tam nav jāatrodas privātīpašumā, bet var būt arī sabiedriskā objektā, kuram tiek dāvināts jauns koks. Tam arī nav jābūt vienai un tai pašai koku sugai. Piemēram, ja dārzā nocirta egle, tai var iestādīt arī augļu koku. Alternatīvi var samaksāt arī attiecīgajā pašvaldībā fiksētu naudas summu. Šīs jauna koka vai alternatīvās naudas summas izmaksas ir atsevišķas no pieteikuma administratīvajām izmaksām.
gadījuma atļauja
Ciršanas atļaujas piešķiršanas iemesli
Ne vienmēr tiek dota atļauja cirst koku. Kopumā ir īpaši svarīgi, lai papildus koku aizsardzībai prioritāte būtu arī dzīvnieku aizsardzība. Tāpēc dažādu putnu sugu galvenajā ligzdošanas sezonā, kas noteikta no marta sākuma līdz septembra beigām, kokus cirst nedrīkst, lai gan arī šeit noteikumus nosaka izņēmumi. Šajā laikā var cirst arī kokus, kas rada risku, piemēram, tāpēc, ka tie var apgāzties sakņu vai stumbra puves dēļ. Turpmākajos gadījumos parasti tiek piešķirta ciršanas atļauja, kas paliek derīga vienu gadu.
- koka dēļ īpašuma izmantošana nav garantēta
- tas galvenokārt attiecas uz jaunu ēku būvlaukumiem
- koks traucē citiem kokiem
- tālāk koki nevar attīstīties
- traucēta pieminekļa aizsardzība
- Koks ir zaudējis ekoloģisko funkciju
- Baums ir slims, nav glābiņa
- Koks var apgāzties
- Tāpēc lietas vai cilvēki ir apdraudēti
Pierādīšanas pienākums ir koka īpašniekam, kuram jāpierāda, ka pastāv augstāk minētie neatliekamie iemesli koka ciršanai. Uz vietas tikšanās laikā kopienas darbinieks pārbauda koku, galvenokārt, lai pārbaudītu, vai pieteikumā sniegtā informācija ir pareiza. Ja, piemēram, eksperts konstatē, ka slimu koku ar ārstēšanu var izārstēt un tādējādi izglābt, tad ciršanas atļauja parasti netiek piešķirta. Bieži vien koku ciršanas atļauju var iegūt tikai ar tiesas lēmumu.
Rīkojums par koku aizsardzību
Dažās valstīs un pašvaldībās pastāv koku aizsardzības noteikumi, kas tomēr nav atzīti valsts mērogā. Taču tas precīzi parāda, kuri koki ir jāaizsargā un tāpēc tos nekādā gadījumā nedrīkst cirst. Bet šis noteikums neattiecas uz visiem kokiem. Tātad šeit attiecīgi tiek regulēts sekojošais.
- Skujkoku un lapu koku aizsardzība
- ne augļu kokiem
- neattiecas arī uz stādaudzētavām
- Aizsardzība ir atkarīga no stumbra izmēra
- parasti no 60 centimetriem apkārtmērā un viena metra augstumā
- Kokie zaļajās zonās ir pakļauti aizsardzībai
- Aizsargājamos kokus nedrīkst bojāt vai novākt
- Vienmēr pastāv iespēja saņemt atbrīvojumu
- Atbrīvojuma gadījumā aizvietot stādīšanu
Taču šis regulējums vienmēr ir jāvērtē objektīvi, jo, ja augļu kokus paredzēts cirst lielākos apjomos, piemēram, pļavas augļu dārzā, tad tie atkal varētu tikt pakļauti aizsardzībai.